Kalani SIA

28/04/2026

VAI ZINI, KĀPĒC UPEI VAJAG LĪKUMUS?
🎧 https://ej.uz/upes-liikumi

Ilgu laiku cilvēkam šķita, ka laba upe ir paklausīga upe. Taisna, ātra, paredzama, viegli ierāmējama kartē un viegli pielāgojama saimnieciskajām vajadzībām. Tāpēc daudzas Latvijas upes savulaik tika iztaisnotas, padziļinātas un pielāgotas meliorācijas vajadzībām, lai ātrāk novadītu lieko ūdeni un atvieglotu saimniekošanu. Tobrīd tas šķita loģiski. Taču tagad kļūst arvien skaidrāk redzams, ka, kopā ar upes līkumiem, mēs daudzviet aizvācām arī tās spēju pašai sevi uzturēt labā stāvoklī.

Taisna upe ūdenim ir kā ātrgaitas šoseja. Tā ātri aizvada visu, kas tajā nonāk - ne tikai ūdeni, bet arī augsnes daļiņas, barības vielas un citu piesārņojumu. Ja upe plūst vienveidīgā, iztaisnotā gultnē, ūdenim nav laika ne nomierināties, ne attīrīties. Tas strauji aizplūst tālāk uz lejtecēm, nesot līdzi piesārņojumu un palielinot slodzi ezeriem un citām upēm. Tāpēc iztaisnota upe nevis atrisina problēmu, bet bieži vien to vienkārši pārceļ citur. No pirmā acu uzmetiena upe joprojām šķiet dzīva, jo ūdens taču plūst. Tomēr šādā gultnē pazūd daudz kas svarīgs. Nav seklumu un dziļumu maiņas, nav mierīgāku posmu, nav akmeņu, sakņu, kritalu, bedrīšu un citu dabisku elementu, kas dažādo plūsmu. Līdz ar to samazinās arī dzīvotņu daudzveidība. Zivīm, kukaiņiem un citiem ūdens organismiem paliek mazāk piemērotu vietu, bet pati upe kļūst bioloģiski nabadzīgāka. Jo vienveidīgāka upe, jo vājāka tās spēja pašai uzturēt līdzsvaru. Taču problēma nav tikai ūdens kvalitāte. Iztaisnota upe arī plūdu laikā uzvedas citādi. Tā ātri savāc un strauji novada lielu ūdens daudzumu, un tas nozīmē, ka lejtecēs ūdens līmenis var celties straujāk un radīt bīstamākus apstākļus!
Līkumi, palienes un dabiski daudzveidīga gultne ūdeni piebremzē. Tie ļauj tam izkliedēties, uzkrāties un aizplūst pakāpen*ski, nevis vienā rāvienā traukties uz priekšu. Citiem vārdiem, dabiska upe ne tikai labāk attīrās, bet arī labāk sadzīvo ar lieliem ūdens apjomiem.

Līkumota upe darbojas pavisam citādi nekā taisns kanāls. Meandri palēnina plūdumu, padara to nevienmērīgu un rada daudzveidīgas straumes zonas. Vienā vietā ūdens plūst straujāk, citā mierīgāk, vienā krastā izskalo gultni dziļāk, citā nogulsnē smalkās daļiņas. Tur, kur ir oļi, saknes, koku atliekas un gultnes reljefs, ūdens mutuļo, sajaucas ar gaisu un piesaista skābekli. Tas ir ļoti svarīgi, jo skābeklis veicina dabiskos pašattīrīšanās procesus. Savukārt dažādās dzīvotnes nodrošina vietu organismiem, kas arī piedalās vielu apritē un palīdz uzturēt upes veselību. Vienkārši sakot, līkumota upe pati sev palīdz, tā neļauj ūdenim aizskriet pa īsāko un ātrāko ceļu. Daļa piesārņojuma aizkavējas, daļa nosēžas, daļa dabiskos procesos tiek pārveidota.

Gultnes dažādība mazina plūsmas vienveidību, bet palienes un lēnākas zonas palīdz uzņemt lieko ūdeni. Tādēļ upe kļūst ne tikai tīrāka, bet arī noturīgāka pret krasām pārmaiņām. Tieši tāpēc šodien arvien biežāk saprotam, ka agrākā upju iztaisnošana daudzviet ir bijusi kļūda. Vēloties ūdeni aizvadīt pēc iespējas ātrāk, samazinājām upes spēju pašai sevi attīrīt un mazināt plūdu riskus. Atņemot upei tās dabisko ritmu, saskaramies ar sekām - sliktāku ūdens kvalitāti, mazāku bioloģisko daudzveidību un vietām arī lielākiem plūdu draudiem lejtecēs.

Risinājums nenozīmē vienkārši atgriezt visu pagātnē. Taču tas nozīmē mācīties no iepriekšējām kļūdām. Vietās, kur tas iespējams, upēm jāļauj un jāpalīdz atgūt līkumus, daudzveidīgu gultni un dabisku plūdumu. Arī Latvijā jau ir īstenoti vairāki šādi pilotprojekti, piemēram, Slampes upē Ķemeru Nacionālajā parkā un Dvietes upes palienē. Kopumā ir jādomā ne tikai par ātru ūdens novadīšanu, bet arī par to, kā ūdeni aizturēt, piebremzēt un dot laikam paveikt savu darbu.

Daba bieži piedāvā gudrākus risinājumus nekā taisna līnija kartē. Tāpēc, raugoties uz upēm, vērts atcerēties vienu būtisku atziņu: līkumi nav trūkums, tie ir upes spēks, kas palīdz tai elpot, attīrīties, uzturēt dzīvību un vienlaikus mazināt plūdu riskus. Taisna upe var būt ērta uz papīra, bet dzīva, vesela un izturīga upe dabā gandrīz vienmēr ir līkumota.

✍️ Šo stāstu speciāli sižetu ciklam sagatavojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta Life Goodwater IP vadītājs JĀNIS ŠĪRE; pārraides producente – Rūta Paula
📸 no Jāņa Šīres personīgā arhīva

28/04/2026

04/04/2026

🍃 VAI ZINI, KĀPĒC LATVIJAS UPES UN EZERI AIZAUG?

Ap 70% cilvēka ķermeņa masas ir ūdens. Smadzenēs tā ir pat vēl vairāk. Vienlaikus uzturam pieejamais saldūdens uz Zemes ir mazāk nekā 3% no kopējiem ūdens krājumiem. Un tomēr daudzi to patērē tā, it kā šis resurss būtu neizsmeļams – Eiropā vidēji ap 144 litru uz vienu cilvēku dienā. Šī pretruna atklāj galveno problēmu: ūdens ir dzīvības pamats, bet attieksmē pret to pārāk bieži dominē izšķērdība un nevērība.

💦 Pieejamā ūdens daudzums ir viens aspekts. Taču kā ar kvalitāti? Tiklīdz ūdenī nonāk vielas vai rodas fizikāli apstākļi, kas liedz to izmantot primārajām vajadzībām, mēs runājam par piesārņojumu. Tam ir divi galvenie veidi. Punktveida piesārņojums nāk no konkrēta avota, piemēram, caurules, un to ir salīdzinoši vieglāk noteikt un kontrolēt. Daudz sarežģītāks, izplatītāks un grūtāk pārvaldāms ir difūzais jeb izkliedētais piesārņojums, kas nāk no lauksaimniecības zemēm, pilsētvides un intensīvi apsaimniekotām mežu teritorijām.

💦 Latvijā īpaši raksturīgs ūdeņu piesārņojums ar augu barības vielām, kas izraisa eitrofikāciju. Vienkārši sakot, ūdens tiek pārbarots.

💦 Tajā nonāk pārāk daudz slāpekļa un fosfora savienojumu, pieaug aļģu un citu ūdensaugu biomasa, samazinās skābekļa daudzums un sākas ķēdes reakcija, kas maina visu ūdens ekosistēmu. No malas tas var izskatīties tikai kā "aizaugusi upe" vai "zaļš ezers", taču patiesībā aiz tā slēpjas daudz nopietnākas pārmaiņas. Sugu daudzveidība samazinās, izzūd jutīgās un retās sugas, dzīvo organismu kopiena kļūst vienkāršāka un nabadzīgāka. Eitrofikācija ir dabisks, ļoti lēns process, kas tūkstošiem gadu gaitā veido purvus, taču cilvēka ietekmē tas tiek mākslīgi paātrināts.

💦 Nozīmīgu slodzi uz mūsu upēm un ezeriem rada nepilnvērtīgi attīrīti notekūdeņi, intensīvā lauksaimniecība, kā arī blīvs un nepietiekami uzturēts meliorācijas tīkls.

💦 No viena hektāra intensīvas lauksaimniecības zemes gadā var tikt iznesti līdz 20 kilogramiem slāpekļa un 300 gramiem fosfora, kamēr dabiskās pļavās šie apjomi ir krietni mazāki. Tas nozīmē, ka katra pārāk dāsni mēslota lauka ietekme var atbalsoties tuvējā upē vai ezerā kā zaļās masas sprādziens, aizauguma kavēta ūdens notece un skābekļa bads.

💦 Taču – nost ar bezcerību! Risinājumi pastāv, un tie sākas gan ar cēloņu mazināšanu, gan ar praktisku rīcību dabā. Viens no simboliskākajiem paņēmieniem ir ideja "Liec upē akmeni!".

💦 Pareizi novietots akmens straujtecē darbojas kā mehānisks aerators: straume pret to atsitas, ūdenī ieplūst papildu skābeklis, uzlabojas pašattīrīšanās procesi.

💦 Reizēm neliela iejaukšanās palīdz upei palīdzēt pašai sev. Līdzīga loma ir ūdensaugu pļaušanai vai izņemšanai vietās, kur aizaugums jau bremzē straumi, veicina pārpurvošanos un pasliktina dzīvotnes zivīm un citām sugām. Tas neatceļ nepieciešamību cīnīties ar piesārņojuma cēloņiem, taču var dot tūlītēju efektu.

💦 Augu barības vielu noplūdes iespējams ierobežot ar mērķtiecīgiem risinājumiem – buferjoslām gar ūdenstecēm, sedimentācijas baseiniem, mākslīgajiem mitrājiem un šķeldas bioreaktoriem. Tie darbojas kā aizturoši vai attīroši elementi, kas palīdz mazināt upēs un ezeros nonākušā piesārņojuma daudzumu.

💦 Svarīga ir arī izpratne. Augi ūdenī nav vienkārši "sliktie zaļumi". Makrofīti baro citus organismus, rada patvērumu, nārsta vietas, dažkārt darbojas kā biofiltri un nelielā daudzumā pat palielina skābekļa daudzumu. Taču, kad to kļūst par daudz, efekts ir pretējs.

💦 Tāpēc ūdens kvalitāti jāprot lasīt kā dzīvu sistēmu: dažas sugas liecina par labu ekoloģisko kvalitāti, citas – par pārbarotu un nelīdzsvarotu vidi.

💦 Eitrofikācija nav tikai dabas problēma – tā ir cilvēka izvēļu problēma. Un tieši tāpēc risinājums nav vienā brīnumlīdzeklī, bet gudrākā attieksmē: mazāk piesārņot, saprātīgāk saimniekot, uzmanīgāk vērtēt un vajadzības gadījumā palīdzēt upei atgūt tās plūdumu. Ūdens ir mūsu dzīvības pamats. Ja to pārbarojam, aizsprostojam un piesārņojam, beigās zaudējam ne tikai dabas daudzveidību, bet arī paši savu dzīves kvalitāti.

🙏 Šo stāstu speciāli sižetu ciklam sagatavojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta "Life Goodwater IP" vadītājs JĀNIS ŠĪRE; raidījuma producente – Rūta Paula
🎧 https://ej.uz/_eitrofikacija
📸 Eitrofikācija jeb upes aizaugums | foto: no Jāņa Šīres personīgā arhīva

03/04/2026

"Attīstības sadarbība nav mūsu pieredzes tieša pārnešana kaut kur citur. Attīstības sadarbība vairāk ir stāsts par to, kā atraisīt vietējās zināšanas. Un tas ir cieši saistīts ar demokrātiju," Janis Baltacs Kalani SIA


Democracy International

06/12/2025

🤩 Sapņo par savu dīķsaimniecību un pašu audzētām zivīm Pievienojies Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs visaptverošajam semināram un iegūsti praktiskas zināšanas!

✨Ko uzzināsi?
Dīķa izveides pamati – sāc pareizi!
Bioloģiskās metodes – par efektīvu un videi draudzīgu audzēšanu.
Ūdens kvalitātes novērtējums – kā nodrošināt labākos apstākļus zivīm.
Efektīva dīķa uzturēšana un risinājumi labai zivju augšanai vienas sezonas laikā!

Šis seminārs sniegs tev vērtīgas zināšanas un pārliecību, lai veiksmīgi uzsāktu vai pilnveidotu savu dīķsaimniecību!

📅 Svarīga informācija:
Lektori: Jānis Baltačs un Raivis Apsītis
Datums un laiks: 8. decembris, plkst. 10.00 – 17.00
Vieta: Bauskas novads, Uzvaras iela 1

✅ Piesakies laicīgi! Vieta dalībnieku skaitam ir ierobežota!

📧 Sūti pieteikumu uz: [email protected]
📞 Jautājumu gadījumā zvani: 29233377

25/11/2025

Jūnijā Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija kopīgi ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru piedalījās Āfrikas Lauksaimniecības tehnoloģiju izstādē Kigali, Ruandā. Interesanti, ka kopā ar Kaķi esam ietikuši izstādes pārskata bukletā.

07/11/2025

Novembra sākumā kopā ar esam vajadzību izpētes vizītē Zimbabve. lauciņš ka vienmēr ir ūdens un akvakultūra. Ir interese par mūsu zināšanām Āfrikas samu audzēšanā. Iespējams kopprojekts ar spēcīgu vietējo organizāciju ORAP. Dīki un upes mēdz izžūt. Fokuss uz konteineru risinājumiem. Vizīte ir attīstības sadarbības ietvaros finansēts projekts.

07/11/2025

19/09/2025

Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija sadarbības projekta Connect for Global Change ietvaros organizē Ruandas viesu vizītes pie asociācijas biedriem. Bijām "Avotiņi" saimniecībā pie Nordenu ģimenes. Āfrikas kolēģi kārtējo reizi brīnījās kā divi cilvēki savā saimneicībā spēj izdarīt tik daudz.
"Avotiņos" liela daļa saimneiciskās aktivitātes saistīta ar ūdeni. Par to arī runājām. Par to, kā var nolaist dīķi, savākt zivis un tad piepildīt no kaimiņa, kurš šādai vajadzībai ūdens rezervi ir pietaupījis.
Kā ierobežotā ūdens daudzumā (kas Ruandā ir ļoti aktuāli) ar mūsdienīgām videi draudzīgām bio-tehnoloģijas metodēm un akurātību var izaudzēt 7x vairāk zivju?! Gints Nordens ir viens no mazās akvakultūras pionieriem, kurš nu jau trīs sezonas savos dīķos izmanto mikroaļģi hlorellu. Ieaudzējot dīķī hlorellu, tā barojas no zivju radītajiem mēsliem. Jo vairāk mēslu, jo vairāk tai ko ēst. Hlorella patērē to, kas zivīm ir piesārņojums un saražo skābekli. Vairāk skābekļa -> labāka dzīves telpa zivīm -> var audzēt vairāk zivju. Šo viesi no Āfrikas redzēja tuvplānā un darbībā.
Sadarbības projekta finansējumu nodrošina Latvijas Platforma attīstības sadarbībai - LAPAS

15/09/2025

Šodien projekta ietvaros ar Ruandas pārstāvi Prosper tikāmies ar konsultantiem uz runājām par mūsu projekta ideju: Ūdens - neuskatiet to par pašsaprotamu. Apmeklējām arī mazos lauku uzņēmējus - kazu audzētājus un kazu piena produktu ražotājus "Līcīši". Bija par ko ļoti saturīgi parunāt.

14/09/2025

Vēl intervija no pasākuma, kur Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija piedalījās - Āfrikas lauksaimniecības tehnoloģiju izstādē (2025.g. jūnijs) . Stendā bijām kopā ar un stāstījām par Latvijas pieredzi. Tajā skaitā arī akvakultūrā. Daudz runājām par ūdeni, ūdens sapratīgu izmantošanu, taupīšanu.
Lūk viena no intervijām https://youtu.be/Ft_dxghQQzw

Importance of water in our life. Message from Rwanda to Europe.Thanks to project Connect for Global Change with support from European Union. ...