KasunK.Studija SIA

25/12/2025

Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus, godājamie kolēģi, draugi un atbalstītāji!

Brīnišķīgs laiks, lai atvilktu elpu un dalītos Kristus piedzimšanas priekā kopā ar tuvākiem – ģimeni, draugiem! Kristus ir ideja – viesiem kopā viena, bet katram no mums atsevišķi tā ir sava, vienam jaunums, citam pamudinājums, vēl citam atgādinājums. Atgādinājums, ka tikai kopā mēs esam spēks un tikai savstarpējā mīlestībā mēs varēsim dzīvot mierā un paļāvībā.

Tas attiecas arī uz mums. Tikai tad mēs būsim spēks, ja spēsim vienoties kopējā idejā, ejot uz gaismu un labklājību būsim biedriski un pazemīgi, neaizmirsīsim savas uzņemtās saistības un ikdienas darbiņus. Tad mūsu zināšanās būs spēks un mūsu vārdā svars!

Vēlreiz priecīgus Ziemassvētkus un panākumiem bagātu Jauno gadu!

SIA KasunK.Studija
valdes loceklis
Kaspars Beitāns

01/07/2025

Žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā, sadaļā aktualitātes, būvniecības nozarē šobrīd aktuālo “projektē un būvē” metodi apspriež Jānis Uzulēns – jurists ar uzņēmējdarbības maģistra grādu un ekonomikas maģistrs Zanda Zariņa.

Es vēlētos mazliet pārkārtot publicētā raksta akcentus.

Tā kā raksts veltīts būvniecības īstenošanas metodes “projektē un būvē” priekšrocībām un trūkumiem, derētu neliels ievads par vispārīgiem būvniecības procesa vērtēšanas kritērijiem. Vispārpieņemts, ka par galvenajiem tiek uzskatīti drošība, kvalitāte, izmaksas, laiks, vides konteksts un ilgtspējas rādītāji, atbilstība iecerei un iespējamie riski.

Savu repliku gribētu sākt ar autoru secinājumu, citēju - “Tā kā jebkurš projekts sākas ar pasūtītāja ieceri, tad par minētajiem (būvniecības, finašu, u.c.) riskiem lielā mērā atbildība ir jāuzņemas pasūtītājam. Atliek secināt, ka neatkarīgi no plānotās projekta realizācijas metodes brīdī, kad radusies iecere realizēt nepieciešamo projektu, būtiskākais uzdevums ir izdarīt secinājumu, vai pasūtītājs ir ar nepieciešamo kvalifikāciju, pieredzi un spējām realizējamo projektu novadīt līdz nepieciešamajam iznākumam, t.i. par plānoto budžetu realizēt atbilstošā kvalitātē un laikā plānoto projektu”.

Proti, būvniecības (tostarp arī apsaimniekošanas) metodes izvēlei (priekšrocību un trūkumu izvērtēšanai) vajadzētu būt saistītai ar risku un atbildības sadalījumu starp būvniecības dalībniekiem. Tostarp mūsu būvniecības likums nosaka, ka pasūtītāja atbildība aprobežojas ar “normatīvajiem aktiem atbilstošu būvspeciālistu vai būvkomersantu” piesaisti.

Šāds “aprobežojums” fundamentāli izmaina būvniecības metodes izvēles kritērijus. Respektīvi – vienam būvniecības dalībniekam “dabīgi” piekrītošie riski paliek “bez saimnieka”. Tas nereti rada pamatu nevajadzīgām spekulācijām un strīdiem.

Tāpat pie šāda regulējuma būves dzīves cikla (kurš standartā LVS EN 16310 ir sadalīts sešās, ne septiņās, kā rakstā minēts, stadijās) izmaksas nereti netiek vērtētas vai netiek vērtētas pēc būtības.

Varbūt mums vajadzētu saņemties un atrisināt šo atbildības jautājumu, tad mēs varētu objektīvi salīdzināt būvniecības realizācijas metodes, viena alga vai tā būtu tradicionālā, projektē un būvē metode, celtniecības vadības līgums, vai būvē-pārvaldi-pārnes īpašumā.

Padomājam!

SIA KasunK.Studija
valdes loceklis
Kaspars Beitāns

Jānis Uzulēns, Zanda Zariņa, Ekonomikas ministrija, LBPA, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Arhitektu savienība

30/05/2025

SPĒLES UN NOTEIKUMI 2025 GADĀ

Ar interesi cenšos sekot līdzi notikumiem būvniecības (mūsu) nozarē, tajā skaitā periodiskajiem izdevumiem un publikācijām interneta vietnēs par un ap nozarē notiekošo. Viena no pieejamām vietnēm, kura ar noteiktu regularitāti publicē veidokļrakstus par būvniecību ir SIA Būves nākotnei uzturētā mājaslapa .

Beidzamajā lielākoties atrodami raksti, kas veltīti dadzdzīvokļu māju siltināšanai un ar to saistītajai problemātikai, tāpat nozares aktualitātēm veltīti viedokļi.

Uz turpmāk lasāmajām pārdomām mani rosināja mājaslapas sadaļā “Ieskats nozarē” šī gada 19. maijā publicētais Ervīna Butkeviča kunga raksts “AI būvniecībā: kā mākslīgais intelekts maina spēles noteikumus 2025. gadā”.

Šķiet šī nebūs pirmā reize, kad izsaku kritiku Būves nākotnei dibinātājam Jānim Uzulēna kungam, par to, ka viņa medijā publicēto tēmu virsraksti piesaka krietni plašāku jautājumu loku, kā pēcāk apskatīts analītiskjā daļā, tikmēr jāpiekrīt, ka uzmanību piesaista. Droši vien es piederu pie tiem rakstā minētajiem 62% (īpaši vecāka gadagājuma) nozares darbinieku Latvijā, kuri izjūt zināmu satraukumu. Tiesa – ne par spējām pielāgoties jaunajām tehnoloģijām, drizāk par to, ka jauno tehnoloģiju izstrādātāju agresīvais marketings sabiedrības acīs degradē inženiera pieredzi un zināšanas.

Tad nu par “intelektu” un “spēles noteikumiem”.

Vārds “intelekts” (no latīņu “intellegere”) apzīmē sapratni un zināšanas. Intelekta jēdziens apvieno indivīda kognitīvās spējas: sajust, uztvert, atcerēties, DOMĀT, ANALIZĒT un IZTĒLOTIES (izcēlums mans). Tas, ko mēs mūsdienās saucam par mākslīgo intelektu (zinatnes nozare, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos un sistēmas spēju pareizi interpretēt ārējos datus), manuprāt drīzāk būtu uzskatāms par nesistematizētas datu bāzes vadību.

Mākslīgā intelekta rīki palīdz veidot, apsaimniekot un jēgpilni lietot nozarei nepieciešamās datu bāzes, turklāt mūsdienu skaitļošanas tehnikas attīstība ļauj uzkrāt, kontrolēt un salīdzināt neiedomājamu daudzumu datu. Lai ieviešot vienus vai otrus rīkus mēs “neiebrauktu auzās”, nozarei būtu vitāli svarīgi vienoties kādas tad datu bāzes un kādos gadījumos mums ir NEPIECIEŠAMAS.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka katra “rīka” ieviešana ražošanā, ekspluatācija un amortizācija ir papildus resurss. Investīcijas šī resursa ieviešanai lielākoties ir būvuzņēmēju un projektētāju pusē – tiklab zināšanās kā “dzelžos”. Atdeve no investīcijas pasūtītāja vai objekta attīstītāja pusē. Tas nozīmē, ka jāpārskata būvniecības procesa izmaksu modelēšana (tajā skaitā ekonmisko parametru novērtēšana) – būvniecības process kļūs dārgāks (!!), būves dzīves cikla izmaksas, iespējams, nepieaugs.

Nenoliedzami iegūs kvalitātes vadības sistēmas, tikmēr ļoti nopietni jāvērtē, cik pamatotas un izvērstas tās nepieciešamas tik mazā un sadrumstalotā tirgū kā mūsējais. Jāatcerās, ka datu uzkrāšana pastarpināti paģēr datu pārbaudi – tā ir auglīga vide birokrātijas vairošanai.

Iepriekšējā rindkopa par rakstā minētajām prognozēm. Es pavisam varu iztēloties, ka mēs (pamatojoties uz sabiedrības ieguvumiem) varētu pieprasīt būvlaukuma vadības plānu, tad to ar AI pārraudzīt un izrakstīt “soda kvītis”, ja plāni nepildās. Jo ekoloģiskā pēda un darba drošība un tā...

Raksta autoram varētu būt taisnība par AI integrāciju uzņēmumu kvalitātes vadībā, ja mēs gribam saglabāt (drīzāk gan veidot) konkorētspējīgus uzņēmumus. Tomēr nedomāju, ka dažādu AI rīku ieviešana būtu risinājums. Drīzāk mums būtu jāspecializēdjas un jākooperējas, un tikai pēc tam, atkarībā no konkrētā darba specifikas, jāizvēlas ražošanas līdzekļi.

Vēl, pastarpināti (aktualitāte daļēji ārpus apspriežamā raksta), jautājums par ražošanas līdzekļiem. Inženieris šobrīd, lielākoties, nevar nopirkt programmatūru (tātad būt patstāvīgs), globālās kompānijas piespiež to nomāt. Pakās, komplektos, neatkarīgi no lietderīguma. Tai sociālajai iekārtai, kad ražošanas līdzekļi nepiederēja ražotājam bija kaut kāds nosaukums?....

Tomēr, atpakaļ pie raksta. Uzsaukumu apmeklēt maksas lekcijas par AI būvniecībā tēmu, saklausīju. Mans rezumē būtu atšķirīgs – ja mēs gribam pastāvēt pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem, šodien ir pats beidzamais brīdis nozarei vienoties par kopīgu attīstības vīziju – kas mēs esam, ko mēs gribam un kā uz to ejam. Dalīties ar zināšanām, pieredzi un atbalstīt vienam otru. Kā raksta SIA Būves nākotnei dibinātājs, Jānis Uzulēna kungs - tikai ar efektīvu sadarbību starp visiem būvniecības nozares dalībniekiem iespējams panākt tās pārdomātu un jēgpilnu attīstību.

Kad tas būs panākts, tad varēsim jēgpilni un pārdomāti izvēlēties AI rīkus un arī lietderīgi tos pielietot. Spēles noteikumus nemaina mākslīgais intelekts, tos maina cilvēki!

Cita starpā tas attiecas arī uz citām nozarēm mūsu zemē.

SIA KasunK.Studija
Valdes loceklis
Kaspars Beitāns

Jānis Uzulēns, Būves nākotnei, LBPA

https://buvesnakotnei.lv/publikacijas/ai-buvnieciba-ka-maksligais-intelekts-maina-speles-noteikumus-2025-gada/

Publikācijas —Izlasāms 7 min 19. maijs, 2025 AI būvniecībā: kā mākslīgais intelekts maina spēles noteikumus 2025. gadā Būvniecības nozareBūvniecības processMākslīgais intelektsMākslīgais intelekts būvniecībāStarptautiska pieredze Ervīns Butkevičs Mākslīgais intelekts ir p....

13/03/2025

Par Vispārīgo būvnoteikumu izmaiņām.

Nesenās konferences par atbildību autoruzraudzībā (skat. iepriekšējo publikāciju) rosināts "izgāju cauri" šobrīd aktuālajam Vispārīgo būvnoteikumu (VBN) izmaiņu projektam. Turpmāk dažas pārdomas un secinājumi.

Tiesību akta anotācijā, kā izmaiņu nepieciešamības mērķis, norādīts regulējuma piemērošanas praksē neskaidrību novēršana. Uzskaitītas teju 30 “problēmas” un tām rasti risinājumi. Izmaiņu ieviešana atstās 57`739 eiro pēdu valsts budžetā un vēl prasīs kādus resursus būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pielāgošanai. Nauda tiks nodrošināta no EM budžeta programmas “Būvniecība”.

Grūti izlasāmajā sadaļā par ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un administartīvo slogu norādīts, ka VBN noteikti ietekmē 2290 projektētāju (fiziskas personas) un 259 juridiskas personas (tehnisko noteikumu izsniedzējus), bet kopējo personu skaitu dažādu apstākļu dēļ grūti noteikt, vien norādīts, ka 2022. gadā BIS sistēmā reģistrētas vairāk kā 28 tkst. būvniecības lietas.

Būvniecības process kļūšot ātrāks, samazināšoties izmaksas tehnisko noteikumu prasību izpildē, projektēšanas izmaksas, būvniecības un uzraudzības izmaksas.

Plānots, ka jaunā redakcija stāsies spēkā šī gada vidū.

Tikmēr raugoties uz noteikumu izmaiņām no "iekšas", nekādas fundamentālas izmaiņas neredzu. Diezgan samudžināts dokuments, kas diezgan nekonsekventi balansē starp pamatnostādnēm un “lietošanas instrukciju”. Tas ir kā apmaisīt kaļķu javas spainīti, vieni kunkuļi izšķīst, ar laiku sametās citi. Būvnoteikumu ietvaros mēs “vingrojam” ar nosaukumiem un definīcijām (piemēram izdomājam un tad likvidējam būvprojektu minimālā sastāvā vai to pašu daudz “cilāto” detalizāciju), bet pie skaidrības nonākt nemākam.

Man šķiet, ka, lai veidotu kvalitatīvu, vienkārši lasāmu noteikumu bāzi, mums (būvniecībā) pietrūkst divas būtiskas lietas – pirmā būtu būvniecības terminu un definīciju vārdnīca, mēs joprojām jaucamies un pinamies jēdzienos un to interpretācijās, kādu daļu (viltīgi) mēģinām ieslēpt dažādos standartos, lietojam “līdzīgus” jēdzienus, kas rada neizpratni un apjukumu, otrā – nozarei būtu jāveido “kompetences centrs”, proti, organizācija kura apkopotu labo praksi un būtu tiesīga sniegt saistošas (viesiem dalībniekiem!) noteikumu un normatīvu interpretācijas. Man šķiet, ka, pēc būtības, tas ir ministrijas departamenta pienākums, bet iedibinātā kārtība mūsu valstī ir citādāka. Tā varētu būt universitāte vai kāds institūts tās paspārnē, lieliska iespēja par tādu kļūt bija BVKB, bet tā kā mums pieņemts, nevis atbildību uzņemties, bet to “nogrūst”, tad arī šis nav īstenojies.

Politikas ietekmēšanai vajadzīgi resursi un spēks, pēdējiem ir iedaba koncentrēties vienotu grupu rokās. Būvniecības nozares politikas plānošanas dokumenti uzskatāmi parāda, ka tās (nozares) spēlētāji nebūt nav vienoti. Šķiet, ka mums būtu aktīvāk jāmeklē sadarbība profesionālo organizāciju vidū, lai diskusiju par ideālo būvniecības procesu vienkāršotu. Un jāatceras, ka ilgtermiņa rezultātu nevar sasniegt raugoties no šauras grupas (attīstītāju, būvuzņēmēju, konstruktoru vai flīzētāju) interešu viedokļa. Tas ir pārmetums mums pašiem.

Trūkst arī saprātīgas komunikācijas un informācijas apmaiņas. Ekonomikas ministrijas mājas lapā nozares aktualitātes nav atrodamas, Būvniecības padomes aktuālo sēžu protokoli arī, beidzamais datēts ar 2022. gada septembri! Tas ir pārmetums ministrijai.

Nevarētu gan teikt, ka mēs savu profesionālo organizāciju iekšienē būtu īpaši aktīvāki. Protams, nevaru apgalvot par visiem, pats esmu LBPA biedrs. Izrādās mūsu organizācija ir saskaņojusi plānotās izmaiņas vēl šī gada februārī.

Tagad par pašu gaidāmās redakcijas saturu.

Būvniecības ierosinātājam turpmāk būs pienākums projektēšanas uzdevumā noteikt prasības, kādām jāatbilst būvei un pienākums piedalīties projektēšanas procesā. Manuprāt, tā ir tāda acīmredzamas lietas formalizēšana.

Kamēr būvniecības ierosinātāja atbildība aprobežojas atbilstoši kvalificēta speciālist nolīgšanu, šis solis nenesīs nekādu praktisku pienesumu. Atbildīgs pasūtītājs būs dzirdējis par to, ka būvniecības ieceres attīstībā ir vismaz divas stadijas pirms projektēšanas uzsākšanas, par ko vēstī standarts LVS EN 16310 “Inženiertehniskie pakalpojumi. Ēku, infrastruktūras un rūpniecisko iekārtu inženiertehnisko pakalpojumu aprakstošā terminoloģija”, kurā cita starpā ir projektēšanas uzdevuma definīcija – “rakstisks dokuments, kurā formulētas klienta prasības būvprojektam”. Šai pašai tēmai VBN veltīti vismaz divi punkti.

Formāls projektēšanas uzdevums (VBN 18.3) Pasūtītāju nepasargās no tā, ka visu var izdarīt lētāk un sliktāk. Kamēr ieceres definēšanai un pirmsprojekta uzdevumam netiks atvēlēti atbilstoši resursi, rezultāta nebūs.

Vēl būtisks jaunums VBN plānotajās izmaiņās ir projekta sadalījums stadijās un to interpretācija. Tās ir ļoti tuvas EN 16310, bet nav atbilstošas. Vai varbūt ir, bet noslēpušās. Es par daudz cilāto ražošanas rasējumu jautājumu. Ja pareizi saprotu EN interpretācijā, tad tajā “darba projektā”, atšķirībā no VBN būtu ietilpināmi arī pēdējie.

Tāpat nezinu vai to vajadzētu iekļaut VBN, bet šobrīd joprojām nav skaidri pateikts, ka uzsākot būvniecību jābūt izstrādātām VISĀM būvprojekta stadijām. Mēs joprojām sastopamies ar situāciju, kad darba projekts netiek izstrādāts vai ir nepilnīgs būvdarbu kvalitātes un atbilstības kontrolei. Ja mums būtu labās prakses apkopojums un autoritatīvs skaidrojums, tad no ši varētu izvairīties. Ja privāts pasūtītājs grib (un spēj) savu mazmāju būvēt balstoties “tehniskajā projektā”, uz priekšu...

Vēl, ja es pareiz lasu, tagad varēsim paši projektēt un paši ekspertēt, ka tik būtu speciālisti. Vai tā “radinieku atruna” šo risina, vajadzētu skaidrojumu. Man liekas, ka tā nav laba prakse.

Pievēršoties jau iepriekš pieminētajam tiesību akta sakaņojumam, nākas secināt, ka nozares profesionāļu izpratne par juridiskajām konsekvencēm ne vienmēr ir skaidra. Savā komentārā LBPA norāda “...obligātas autoruzraudzības aizstāšana ar autoruzraudzību, par ko puses vienojušās, ļaus pēc būtības iedzīvināt autoruzraudzības veikšanu pēc AU plāna apjomā par ko pasūtītājs būs ar projektētāju vienojušies...”. Atgriežoties pie konferencē par atbildību autoruzraudzībā dzirdēta, tad noslēdzot AU līgumu aotoruzraudzības plānu viena alga varēs iebāzt tur, kur gaisma neiespīd. Ja radīsies strīdus situācija ar pasūtītāju par veicamo darbu apjomu, tad autoruzrauga pienākumi ir melns uz balta uzskaitīti VBN 113 punkta redakcijā un “autoruzraudzības plāns” eksistē tikai mūsu iedomās. Protams, būs iespēja slēgt konsultāciju līgumu. Ja reiz mēs atsakāmies no obligātas autoruzraudzības, tad atsakāmies

Šķiet, ka no “veciem laikiem” VBN redakcijā dzīvo arī “Kriminālprocesa virzītājs” un “Biroja būvinspektors”, kuriem ir kaut kādi pienākumi un tiesības. Es nojaušu, kas ar to domāts, bet atkal – skaidrojošās vārdnīcas nav, tātad vieta, kur viltniekiem izpausties. Tātad, pieņemsim birojā darbā būvinspektoru un tam būs tiesības apskatīt jebkuru objektu...

Mums nāksies strādāt ar tādiem noteikumiem kādi ir, tikmēr gribu aicināt kolēģus vienoties par labo praksi un domāt par vienkāršākiem noteikumiem, atstājot konkrētas satura prasības standartiem.

Lai atvieglotu domāšanu, esmu sagatavojis *.doc failu ar VBN izmaiņu konsolidēto versiju, kurā izmaiņas(redakcijas) atzīmētas ar pelēku, papildinājumi ar dzeltenu un ir daži mani komentāri neskaidrajās vietās.

Kaspars Beitāns
SIA KasunK.Studija
Valdes loceklis

Tiesību akta konsolidētā versija *.doc formātā šeit:
https://docs.google.com/document/d/1VwFTw6kGICsa1YACwFZR3lmY1MRMX5FI/edit?usp=sharing&ouid=116899426544426189898&rtpof=true&sd=true

Visi ar VBN izmaiņu virzību saistītie dokumenti šeit:
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/31d37a0d-18b9-46cc-a736-9fd94449bfee

07/03/2025

Atbildības sadalījums autoruzraudzības procesā

Šī gada desmitās nedēļas pašā vidū, proti 5. martā notika Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācijas (LBPA) rīkotā konference “Atbildības sadalījums autoruzraudzības procesā/juridiskais aspekts”.

Spriežot pēc pasākuma apmeklējuma, pieteikuma tēma nozares praktiķiem ir gana aktuāla. Turklāt ne tikai ēku un būvju konstrukciju projektētājiem, bet arī citiem būvspeciālistiem, kuri saistīti ar praktisko projektēšanu un būvprojektu realizāciju.

Konferences ietvarā ar referātiem (priekšlasijumiem) uzstājās zvērināti advokāti Jānis Junkers un Lauris Rasnačs, pēc kafijas pauzes tika izvērsta paneļdiskusija, kurā inženiera un uzņēmēja Kaspara Kurtiša vadībā bez jau minētā advokāta Rasnača piedalījās vēl virkne juristu, kuri specializējas nekustamo īpašumu un būvniecības jomā – Advokātu biroja COBALT vadošā partnere zv. advokāte Dace Silava-Tomsone, zv. advokāts Jānis Meija, advokātu biroja TGS Baltic vecākais jurists būvniecības, nekustamo īpašumu un strīdu risināšanas jomā Harijs Lielvārds, ekonomikas ministrijas būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane, kā arī inženieris konstruktors, LBPA valdes loceklis Normunds Tirāns.

Konference, kuras mērķis, acīmredzot, bija nozares speciālistu profesionālā attīstība un zināšanu par atbildības sadalījumu nozares regulējuma (regulētaju) izpratnē paplašināšana, pavisam negaidīti izgaismoja arī virkni problēmjautājumu nozares politiku un stratēģiju veidošanā.

Kā galvenais no beidzamajiem, kas arī, manuprāt, būtu uzskatāms par konferences “sauso atlikumu” ir secinājums, ka ne nozares ekspertiem, ne nozares regulējumu virzošajai ministrijai NAV vienotas izpratnes, kas tad īsti ir autoruzraudzības process? Un kas autoruzraugs? Cik speciālistu tik viedokļu. Tas pats attiecināms uz juridiskā “bloka” pārstāvjiem.

Skaidras definīcijas nav, ministru kabineta noteikumos skaidrojumi paplūduši un interpretējami, savukārt nozarei trūkst labās prakses apkopojuma, lai noteikumu interpretācijas būtu skaidras un nepārprotamas. Akūti trūkst būvniecības terminu skaidrojumu. Rezultātā strīdus gadījumos autoruzrauga atbildība tiek staipīta kā plīša kaķis.

No šāda rakursa raugoties tuvākā laikā plānotās vispārīgo būvnoteikumu izmaiņas ir vairāk kā diskutablas (uzreiz atzīšos, ka neesmu detalizēti iepazinies ar VBN plānoto redakciju un nemēģinu to slavēt vai kritizēt).

Otra tēze, kuru “paņēmu līdzi” no konferences, ir Junkera kunga vērojums – cilvēki (nozares ietvaros) nerunā! Arī mani vērojumi ir līdzīgi. Darbi ir jāplāno un, tā kā parasti būvniecības procesā ir iesaistīti gana daudz (atbildīgi) dalībnieki, tad būtu labi šos plānus veidot kopīgi, ejot uz vienotu mērķi – uzbūvēt plānoto būvi.

Arhitektiem, inženieriem (arī attīstītājiem) nevajadzētu vīzdegunīgi attiekties pret tiem procesiem, kas nav tieši saistīti ar viņu pārstāvētajām “mākslām”. Līgums nav papīrs “lai būtu”, tā ir dalībnieku savstarpēja vienošanās pēc būtības! Risinot strīdus tiesiski, šī “noruna” un, protams, likumi un normatīvi tiks ņemti par pamatu noregulējumam.

Diemžēl praksē, ar nevēlēšanos respektēt partnerus plānojot darbus un organizējot atbilstošus kvalitātes vadības procesus, grēko gan pasūtītāji, gan mēs – inženieri un uzņēmēji. Šajā ietvarā īpaši izceļami valsts iepirkumi, atzīmēja kolēģis Aldis Grasmanis.

Varu padalīties, ka mēs, savā uzņēmumā, autoruzraudzības plānu esam ieviesuši kā pastāvīgu instrumentu. Un, tāpat kā Grasmaņa kungs, pamanījuši, ka tikai atsevišķi pasūtītāji to izskata un pieņem (saskaņo) pēc būtības.

Kas attiecas uz referātiem sekojošo paneļdiskusiju, šķiet, ka to līdz galam neizdevās noturēt konferences pieteikuma rāmī. Juristi izvērsa diskusiju par autoruzraudzības un autortiesību attiecībām, turklāt arī šeit viedokļi bija fundamentāli atšķirīgi.

Ekonomikas ministrijas pārstāve “aizrāvās” ar gaidāmo VBN izmaiņu anonsēšanu.

Arī sanākušie konferences dalībnieki lielākoties pievērsās atsevišķu situāciju un piemēru analīzei, vairāk koncentrējoties uz autoruzrauga esošajiem un iespējamiem pienākumiem, mazāk mēģinot rast atbildes saistītas ar atbildību, tās uzņemšanos un deleģēšanu.

Tikmēr diskusijā tomēr izskanēja arī tiesu praksē balstīta autoruzraudzības definīcija – autoruzraugs atbild par būvniecības gaitā sagatavoto dokumentu (un risinājumu) atbilstību būvprojektam (Dace Silava-Tomsone). Tāpat “starp rindām” bija dzirdama atziņa, ka likumus vajadzētu padarīt iespējami vienkāršākus, “excelis” nevar aprakstīt visas situācijas un veselo saprātu neviens nav atcēlis 😊.

Neapskatīti (neatbildēti) palika virkne, manuprāt, būtisku jautājumu, kas tā vai citādi saistīti ar lēmumu pieņemšanu un atbildību būvniecības procesā – piemēram, autoruzraudzības veicēja un autoruzrauga (būvspeciālista) atbildības sadalījums.

Mazliet tika “pakustināts” jautājums par autoruzraudzības komandas darbu (katrs būvspeciālists savas kompetences ietvaros atbild par saviem projekta risinājumiem), tikmēr jautājums par darba organizēšanu autoruzraudzības komandas ietvaros (un atbildība par to), gandrīz netika skarts.

Tāpat gribētos dzirdēt juristu skaidrojumu (viedokli) par atbildību būvniecībā kā tādā. Man šķiet, ka šis ietvars būtu tas, no kura izejot, būvniecības procesā tad būtu jādala gan pienākumi, gan atbildības.

Spēkā esošais regulējums nosaka, ka būves pasūtītāja atbildība aprobežojas ar atbilstoši sertificēta būvspeciālista(-u) nolīgšanu. Tālāk katrs būvspeciālists atbildīgi veic savu darbu un pieskata viens otru. Kurš tad īsti atbild par būves cenas/kvalitātes attiecību? Vai nav tā, ka “izplūdusī” interpretācija autoruzraudzības noteikumos izriet no mēģinājumiem “grūstīt” šo atbildību par būves kvalitātēm kopumā? Īpaši svarīgs šis aspekts ir publiskajā iepirkumā.

Tāpat neatbildēts palika jautājums, kādi (un vai atbilstīgi) tad ir autoruzrauga instrumenti savas atbildības realizēšanai?

Pietrūka laika un, iespējams, resursu.

Tomēr gribu uzsvērt, ka, lai gan konference nerezultējās ar kādu konkrētu rezolūciju vai hartu, tā bija domāt rosinoša un varētu kalpot kā lielisks sākums tālakai diskusijai nozares ietvarā. Šādas konferences var dot būtisku pienesumu mūsu pašu “lauciņa” sakārtošanai, ja tik vēl izdotos iesaistīt būtiskākos attīstītājus un būvuzņēmējus. Ceru, ka Tirāna kungs vēstījumu būvniecības padomei aiznesīs. Un ministrija, piepūtīs vaigus un beidzot publicēs padomes protokolus.

Paldies organizatoriem un dalībniekiem! Runāsim, draugi! Domāsim! Rakstīsim! Un darīsim!

Noslēgšu savu rakstu tāpat kā konferences beidzamais runātājs, Lielvārda kungs, ar Vinnija P. vārdiem “Vajag darīt tā, kā darīt vajag, bet darīt tā, kā nevajag darīt, nevajag”.

SIA KasunK.Studija
Valdes loceklis
Kaspars Beitāns

LBPA, Ekonomikas ministrija, COBALT.Legal, TGS BALTIC

26/01/2025

Par sadarbību.

“Zeme un kultūrvēsturiskais mantojums, senas un modernas ēkas, valsts robežas un muitas infrastruktūra – tās ir valsts vērtības Latvijas cilvēkiem” – vai jūs zināt, kura uzņēmuma mājas šis ir rakstīts? Vēl tur ir rakstīts “VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir lielākais Latvijas dižāko vērtību – zemes un ēku – pārvaldītājs”.

Neatkarīgi no tā kas rakstīts, uzņēmums ar senām birokrātiskām tradīcijām, raksturīgs arī ar to, ka uzņēmuma valde parasti mainās līdz ar finanšu ministrijas “turētāju”. Tā kā regulāri nodarbojas ar “lielo” objektu būvniecību, regulāri iekuļas arī ar būvniecību saistītos, lielākos vai mazākos skandālos, kā tas bija ar muzeju krātuvēm vai to pašu Rīgas Jauno teātri.

Ciktālu tas attiecas uz būvniecību, negribētu apgalvot, ka uzņēmumam pietrūkst profesionālās kompetences un inovatīvu ideju. Būdams nozīmīgs nozares spēlētājs (turklāt diezgan tieši piesaistīts lēmumu pieņēmējiem), tas zināmā mērā nosaka arī nozares attīstības trendus. Piemēram, VNĪ ir aktīvs Būvniecības informācijas modelēšanas ieviesējs.

Tikmēr jāsaprot arī, ka tāpat kā lielā daļā valsts pārvaldībā esošu organizāciju un uzņēmumu arī šeit procesi pēc iespējas tiek kārtoti tā, lai nebūtu jāuzņemas atbildība. Tas skaidro spēcīgo lobiju mūsu būvniecības likumam, kurā noteikts, ka Pasūtītāja atbildība aprobežojas ar atbilstošā sfērā sertificēta speciālista nolīgšanu, droši vien šis varētu būt arī viens no iemesliem aktīvajai BIM ieviešanai – atcerēsimies, ka BIM dod būtisku pienesumu (kvalitātes vadības un procesu uzraudzības sadaļā) attīstītājam un pastarpināti arī pasūtītājam, kurpretī būvuzņēmējam tā prasa papildus investīcijas gan tehnoloģijās, gan “galvās”.

Uzskaitītie faktori, tad lielākoties arī kalpo par pamatu būvuzņēmēja līgumam. Pat piemērojot FIDIK (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) līgumus, no tiem nereti tiek “izravēti” punkti, kas attiecināmi uz pasūtītāja saistībām krīzes vai ārkārtas situācijās.

Kopā ar ārkārtīgi formalizēto lēmumu un stīvo pieņemšanas mehānismu un zemākās cenas iepirkumu (arī saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, kurā 70% nosaka zemākā cena), tas, katrā atsevišķā būvobjektā, neveido pievilcīgu, uz rezultātu orientētu uzņēmējdarbības vidi.
Nozarē to visi zina. Un rēķinās.

Kā likums, iesaistītais ģenerāluzņēmējs līguma nosacījumus 1:1 piemēro apakšuzņēmējiem. Tas gan nedaudz atkarīgs no uzņēmēja godaprāta un apakšuzņēmēja veicamo darbu apjoma, bet vēsturiski iegājies, ka “džentlmeņi” pasūtījumu izpildē nenosaka toni.

Darbu pieņemšana, pret faktiski padarīto kavējas par pāris mēnešiem, tad vēl naudas kustība no viena pie nākamā un tad pie vēl nākamā uzņēmēja atbilstoši līguma nosacījumiem. Papildus vēl garantijas “ieturējumi”, kas bez izšķiršanas tiek piemēroti visiem maksājumiem – tas nozīmē, ka izrakstot rēķinu es varu samaksāt pievienotās vērtības nodokli par pilnu summu, bet ieturējuma summa (JRT gadījumā 10%) netiek samaksāta. Tas nozīmē, ka visiem apakšuzņēmējiem jārēķinās, ka šo summu varēs saņemt, kad (ja) “ģenerālim” izdosies nodot objektu. Lielāka objekta gadījumā, projektētājam tie var būt vairāki gadi!

Uzņēmēji rēķinās arī ar to.

Bet kas tad notiek, ja Pasūtītājs tomēr nemaksā? Un, pasarg` die`s, ģenerāluzņēmējs vēl pamanās iekulties finanšu nepatikšanās? Arī tas, protams, atkarīgs no paša uzņēmēja, ne organizācijas, kas par sevi raksta - “Mēs veidojam ilgtermiņa sadarbību ar saviem klientiem, sabiedrību, darbiniekiem, kas balstīta savstarpējā uzticībā, solījumu pildīšanā un atklātībā vienam pret otru. Mēs izvēlamies vienkāršu, saprotamu un ērtu komunikācijas un sadarbības veidu.”

SIA KasunK.Studija
valdes loceklis
Kaspars Beitāns

22/01/2025

Šodien aprit tieši gads un viens mēnesis, kopš ekspluatācijā nodots Jaunais Rīgas teātris. “Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”, tā platformā LV portāls 2023. gada decembrī Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevics.

Būve saņēmusi virkni nozares apbalvojumu, tostarp atzīta par 2023. gada būvi latvijas būvnieku asociācijas rīkotajā skatē, saņēmusi Latvias arhitektu savienības gada balvu. Ēkas rekonstrukcijas ietvaros sasniegtie rezultāti tiek cildināti privātos un sabiedriskos medijos. Par to runā!

Par radošajām industrijām rakstošais, Kultūras ministrijas finansētais portāls Fold.lv raksta sekojošo -“Pēdējos gados Latvijas Arhitektūras gada balva ir centusies uzsvērt arhitektūras nozīmi ne tikai kā galarezultātu, bet arī procesu, uzsverot pasūtītāja, būvnieka un arhitekta sadarbības nozīmi, kā arī ēkas ietekmi uz plašāku sabiedrību un arhitekta profesiju.”

Žurnāla Ir žurnāliste Nellija Ločmele, podkāstā “Šķiltava”, sarunā ar kolēģiem Paulu Raudsepu un Aivaru Ozoliņu kā vieno no 2024. gada notikumiem izceļ Jaunā Rīgas Teātra rekonstrukcijas pabeigšanu – “...man ir patiess prieks, kad es pirmo reizi iegāju JRT atjaunotajā ēkā, šis process vikās tik ilgi un ir tomēr noslēdzies ar TIK skaistu rezultātu, ka beidzot ir tāda sajūta, ka tu redzi, ka nodokļu maksātāju līdzekļi iztērēti skaistam rezultātam par ko nav kauns...”

Kopš 2023. gada marta, kad teātris atgriezies mājās pēc piespiedu prombūtnes ēkas rekonstrukcijas periodā, tas (tāpat kā iepriekš) nevar sūdzēties par skatītāju interesi. Šobrīd ieejot mājas lapā redzam, ka visas izrādes izpārdotas līdz šī gada maijam.
Bet vai jūs arī zināt, ka virkne uzņēmēju, tajā skaitā, piemēram, būvkonstrukciju projektētāji nav saņēmuši samaksu par veiktajiem darbiem? Vēl vairāk – viņiem (mums) ir bijusi iespēja samaksāt nodokļus par garantijas ieturējumiem.

Aicinu teātra kolektīvu, arī visus 718 skatītājus, kas šodien un arī tos tūkstošus, kas turpmāk apmeklēs JRT izrādes, ikreizi ienākot teātrī domāt labas domas, lai Valsts nekustamiem īpašumiem un ģenerāluzņēmējiem pietiek atbildības atrisināt domstarpības un BEIDZOT norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem!

SIA KasunK.Studija
valdes loceklis
Kaspars Beitāns

Valsts nekustamie īpašumi, Ekonomikas ministrija, pilnsabiedrība
SBSC, SARMA NORDE ARCHITECTS, Jaunais Rīgas Teātris, Alvis Hermanis, www.ir.lv, Nellija Locmele , FOLD

17/10/2024

Uz turpinājumā lasāmajām pārdomām mani pamudināja nesenais “uzkliedziens” sociālajos tīklos, ko saņēmu no Building Design and Construction Council valdes locekles Agritas Lūses, kad izteicu nožēlu, ka viņas vadītās sabiedriskās organizācijas promotētajā arhitektūras, būvniecības un dizaina apskatā nevar atrast informāciju par “apskatīto” objektu konstruktoriem – nauda no gaisa nekrītot, katram pašam par savu PR jārūpējas!

Kaut kādā mērā jau kundzei taisnība. Vismaz skaidra redakcionālā pozīcija – kurš nemaksā, tas nav pieminēšanas vērts! Interesanti, vai šo viedokli atbalsta arī Council`a biedri? Vai tas attiecināms arī uz apskatā iekļautajiem objektiem?

Lai nu katrs dara kā uzskata par vajadzīgu! Lielākajā daļā gadījumu projektēšanas līgums nenosaka, kāda informācija būtu jānorāda, publiskajā telpā izvietojot informāciju par būvobjektu. Minētā organizācija jau arī nav vienīgā, kas ignorē labo praksi. Līdzīgi “iet” arī arhitektu savienības rīkotajai gada balvai, gada būves skatei, žurnālam Būvinženieris un vēl virknei dažādu arhitektūras izdevumu un apskatu. Kā pozitīvu piemēru gribētu minēt izdevumu Latvijas Architektūra.

Šodien kvalitatīva būve nav iespējama bez atbilstošiem inženierrisinājumiem, tiklab konstrukciju risinājumiem, kā MEP (mechanical, electrical, plumbing) sadaļām. Pēdējie, turklāt, nereti nosaka ne tikai būvniecības izmaksas un būtiskus būves ilgtspējas rādītājus, bet dod pamatu būvuzņēmējam, realizējot arhitekta ieceri, sasniegt atbilstošas vizuālas, estētiskas un tehniskas kvalitātes.

Es saprotu, ka žurnāli mājsaimniecēm un dzīves stila izdevumi ignorē inženierrisinājumu autorību, tomēr gribas ticēt, ka nozares sabiedriskās un profesionālās organizācijas un to mediji saprot, ka pamats mērķa sasniegšanai ir iespējami objektīvs procesa atspoguļojums. Tostarp korekta atsauce uz intelektuālā darba veicējiem – projekta daļu vai sadaļu autoriem vai izstrādātājiem, analizējot tos vai citus būvniecības sasniegumus, manuprāt, būtu minimums.

Tad mums būs iespēja spert platu soli “produktīvas saskarsmes veicināšanai starp būvniecības praktiķiem, pasūtītājiem un ierēdņiem”!

KasunK.Studija SIA
Valdes loceklis
Kaspars Beitāns

# Latvijas Arhitektu savienība, # Latvijas būvinženieru savienība, # Building Design & Construction council