Latvijas Zinātņu akadēmija

04/06/2026

Latvijas Universitātes pētnieki sadarbībā ar Eiropas kodolpētījumu organizāciju jeb CERN atvēruši jaunu lappusi vēža diagnostikā un terapijā. Zinātniekiem izdevies īstenot eksperimentu, kura laikā demonstrēta jauna radiofarmaceitiskā preperāta izstrāde. CERN Latvijas Universitāte

⬇️ Saite uz sižetu ir komentāru sadaļā.

03/06/2026

📐Šovasar aprit 200 gadi, kopš dabā uzmērīts un nostiprināts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Strūves ģeodēziskā loka punkts “Jacobstadt” Jēkabpilī, kas atrodas šim notikumam par godu nosauktajā Strūves parkā.

⏰Atzīmējot "Jacobstadt" punkta uzmērīšanas gadadienu, šovasar Jēkabpilī (Visit Jēkabpils) norisināsies vairākas aktivitātes, kas aicinās ielūkoties Strūves ģeodēziskā loka punkta uzmērīšanas vēsturē: https://ej.uz/struvi .

27/05/2026

✍️ Tapis pirmais atvērtais latviešu rokrakstu teksta atpazīšanas modelis platformā Transkribus! 👏👏👏

Tas būs noderīgs ikvienam, kurš strādā ar 19. gadsimta latviešu rokrakstu manuskriptiem. 📜

Modeļa trenēšanā izmantoti Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas krājuma materiāli, kas glabājas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Latviešu folkloras krātuvē.

🔎 Modelis pieejams ikvienam reģistrētam Transkribus lietotājam ar nosaukumu “Latvian 19th century”.

👉 Modelis tapis Latvijas Universitātes finansētā projektā ȬPEN jeb “Atvērtās zināšanu ekosistēmas sabiedriskās zinātnes attīstībai”. Tā izstrādē sadarbojas LU HZF Digitālo humanitāro zinātņu centrs, Latvijas Universitātes bibliotēka, Transkribus un LU LFMI Latviešu folkloras krātuve.

🔗 Plašāk – ziņā: https://www.hzf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/109643/

26/05/2026

▶ Cik gadi paiet no kāda zinātnieka atklājuma līdz tam, lai šo atklājumu izmantotu vēža diagnostikā un ārstēšanā? Uz šo un citiem jautājumiem atbild profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Aija LINĒ.
▶ Lasiet "ZINĀTNES VĒSTNEŠA" maija numurā: https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2560-aija-line-onkologija-atklatais-pie-pacientiem-nonak-leni-zinatnes-vestnesis

25/05/2026

▶ Laikraksta "ZINĀTNES VĒSTNESIS" maija numurā:
📃 LZA akadēmiķa A. Ozola raksts "LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa: vēsture, personības, sasniegumi";
📃 Ilze Kuzmina sarunājas ar LZA akadēmiķi Aiju Linē par pētījumiem onkoloģijā;
📃 LZA Senāta un Valsts emeritēto zinātnieku padomes ziņas;
📃 "Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno akadēmiju
tikšanās 2026" - Rasmas Pīpiķes un Kristīnes Meiles atstāstā (Latvijas Jauno zinātnieku apvienība);
📃 Promocijas darbi.
▶ Laikraksta saturs pieejams Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapā:https://www.lza.lv/images/Zinatnes-vestnesis/2026/ZV_05_2026.pdf
Zinātne Latvijai - Research Latvia UNESCO Latvijas Nacionālā komisija Latvijas Jauno zinātnieku apvienība Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs - LV BMC Organiskās sintēzes institūts - Latvian Institute of Organic Synthesis

18/05/2026

🔬Latvijas Zinātņu akadēmija Valsts emeritēto zinātnieku padome piešķīrusi emeritētā zinātnieka statusu 34 zinātniekiem, to vidū Latvijas Universitātes zinātniekiem:

☑️LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte (EZTF) profesoriem Donātam Ertam, Mārim Kļaviņam, Oļģertam Nikodemum un vadošajam pētniekam Mārim Tamanim;
☑️ LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte (MDZF) profesoriem Indriķim Muižniekam, Andrim Rubinam un Ingrīdai Rumbai-Rozenfeldei;
☑️Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte profesorei Janīnai Kursītei-Pakulei;
☑️LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LFMI) vadošajai viespētniecei Edītei Tišheizerei.

🔭Emeritētā zinātnieka statuss piešķirts arī vairākiem bijušajiem LU un LU institūtu pētniekiem – Gunāram Bajāram, Albertam Kristiņam, Dainai Riekstiņai un Laimai Tinklerei (Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts), Uldim Rogulim (EZTF), Anitai Rožkalnei (LFMI), Guntai Spriņģei un Pēterim Trapencierim (MDZF).

Emiritētā zinātnieka statusu konkursa kārtībā piešķir izciliem, starptautiski atzītiem zinātniekiem pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tas dod iespēju saņemt mūža grantu.

18/05/2026

Sirsnīgi sveicam Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pirmo direktori un ilggadējo vadošo pētnieci Elitu Grosmani valsts emeritētās zinātnieces godā! 🌷 Šo statusu konkursa kārtībā izciliem, starptautiski atzītiem zinātniekiem pēc pensijas vecuma sasniegšanas piešķir Valsts emeritēto zinātnieku (VEZ) padome, dodot iespēju saņemt mūža grantu. Ar VEZ padomes 2026. 11. V lēmumu par valsts emeritētajiem zinātniekiem apstiprināti 34 ievērojami dažādu nozaru speciālisti. Elita Grosmane jaunievēlēto skaitā ir viena no četrām humanitāro un mākslas zinātņu pārstāvēm līdzās Janīnai Kursītei, Anitai Rožkalnei un Edītei Tišheizerei. 🌷 Foto: Jānis Brencis, 2024. 18. IX. 🌷 Viss saraksts lasāms 2026. 18. V publicētajā Latvijas Zinātņu akadēmijas paziņojumā:
https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2550-valsts-emeriteta-zinatnieka-statuss-pieskirts-34-zinatniekiem

18/05/2026

▶ Ar Valsts emeritēto zinātnieku padomes 2026. gada 11. maija lēmumu, valsts emeritētā zinātnieka statuss piešķirts 34 zinātniekiem.
▶ Valsts emeritēto zinātnieku sarakstu sk. https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2550-valsts-emeriteta-zinatnieka-statuss-pieskirts-34-zinatniekiem
▶ Informāciju par valsts emeritētajiem zinātniekiem sk. Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapā: https://www.lza.lv/par-mums/emeritetie-zinatnieki

(1) Izciliem, starptautiski atzītiem zinātniekiem pēc likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas var piešķirt valsts emeritētā zinātnieka statusu.

16/05/2026

▶ 2026. gada 15. maijā Rīgā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta zālē norisinājās Pirmā Latvijas un Igaunijas zinātņu akadēmiju zinātnieču kopīgā sanāksme, pulcējot desmit Igaunijas un desmit Latvijas akadēmiķes. Šis pasākums uzskatāms par vēsturisku pavērsienu reģionālajā sadarbībā, pārveidojot gandrīz gadsimtu senu akadēmisko tradīciju mūsdienīgā un daudzveidīgā iniciatīvā. Sanāksmes diskusijas moderēja akadēmiķes Anne Kahru no Igaunijas un Tatjana Koķe no Latvijas.
▶ Sanāksmē tika akcentētas šādas galvenās tēmas:
-- Stratēģiskā sadarbība. Akadēmiķe Maija Dambrova (Latvija) iepazīstināja ar sekmīgiem Baltijas valstu sadarbības piemēriem medicīnas un dzīvības zinātņu jomā.
-- Dzimumu lomas un akadēmiskā vide. Diskusijas dalībnieces analizēja sieviešu akadēmiķu lomu mūsdienu zinātnē, dzimumu lomu dinamiku un darba samaksas atšķirības.
-- Paaudžu nomaiņa un nākotne. Latvijas delegācija īpaši aktualizēja paaudžu atšķirības un nepieciešamību mērķtiecīgi piesaistīt jaunatni zinātnei, nodrošinot ilgtspējīgu akadēmiskās vides attīstību.
Vairāk: https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2548-pirma-latvijas-un-igaunijas-zinatnu-akademiju-zinatniecu-kopiga-sanaksme-turpina-vesturisku-tradiciju
Eesti Teaduste Akadeemia

Pirmajā rindā no kreisās: Maarja Kruusmaa, Maarja Öpik, Anu Raud, Maris Laan, Maija Dambrova un Ilze Trapenciere. Otrajā rindā no kreisās: Tiina Randma-Liiv, Maarja Grossberg-Kuusk, Anu Realo, Krista Fischer un Anne Kahru.  2026. gada 15. maijā Rīgā Latvijas Zinātņu akadē...

15/05/2026